Elza Gailuma

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasot grāmatu “Baseina pārvaldnieks medī pīles (un citi aizraujoši piedzīvojumi bērnu vasaras nometnē)” ir tāda sajūta, ka viss, kas grāmatā notiek, notiek arī pa īstam. Šī ir aizraujoša un brīnišķīga grāmata, ko iesaku izlasīt ikvienam. Grāmatas notikumi norisinās bērnu vasaras nometnē. Bērni divu skolotāju pavadībā dodas dažādās ekskursijās visas nedēļas garumā. Bet katru reizi atgadās kāda kļūme. Kad bērni bija zoodārzā, pazuda Nora. Beigās izrādījās, ka viņa ir iesprūdusi noliktavā, čūsku mājā. Kad bērni bija peldbaseinā, puiši nejauši ēkā ielaida pīles, bet neviens cits to nezināja, tādēļ, kamēr bērni ar skolotājām peldējās baseinā, ieleca pīles. Pirmajā vakarā pie bērniem bija ieradušies priekšsēdētājkungs ar kundzi, un līdzi viņiem bija slavenā priekšsēdētājkunga mērce, bet puiši piegāza tai klāt ļoti daudz garšvielas, tāpēc mērce bija negaršīga. Rūdolfs pārāk daudz saēdās mērci, tāpēc, kad viņi bija glābēju apmācības centrā, Rūdolfs izvēmās. Un meitenes Enija, Anna, Madara un Nora kādu nakti mēģināja izsaukt garu un pamatīgi pārbijās. Mans mīļākais notikums bija, kad puiši pārsālīja mērci, bet pats priekšsēdētājkungs to nezināja, jo pats mērci neēda, jo bija jau paēdis iepriekš. Vēl man patika, ka sākumā starp vilku puišiem un lapsu meitenēm (katrai istabiņai bija savs meža dzīvnieka nosaukums) valdīja sacensību gaisotne, bet beigās viņi sadraudzējās un pat sarunāja pēc nometnes vēl tikties. Manuprāt, autore vēlējās pavēstīt, ka labāk ir draudzēties, nevis sacensties.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Anna, jo viņa ir ļoti jauka un uzmundrina tos, kas par kaut ko bēdājas. Piemēram, kad Rūdolfs izvēmās, viņš domāja, ka visi par viņu smiesies, jo viņš izvēmās visu acu priekšā. Bet Anna aizgāja pie viņa un teica, ka viņai agrāk tā bieži gadījās, braucot ar mašīnu, un mamma vēl tagad mašīnā vienmēr tur pa rokai maisiņu, lai gan pērējā laikā Anna vairs nav izvēmusies.
Ja es būtu Anna, es visu darītu tāpat, jo, manuprāt, viņa visu izdarīja pareizi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata “Woodwalkers” ir ļoti forša grāmata, ko iesaku izlasīt ikvienam. Grāmatas galvenais notikums ir, kad pirmā gada audzēkņi, tātad arī grāmatas galvenais varonis Karags, dodas apmaiņas programmā uz Lačambas koledžu Kostarikā. Kostarikā Karags iegūst daudz jaunus draugus, un viņš uzzina, ka viņa lielākais ienaidnieks pumas mainīgais Endrū Milings meklē piekritējus arī Kostarikā un visā kontinentā. Karags uzzina arī to, ka Lačambas koledžā visi ir sajūsmā par Endrū Milingu un viņa plāniem un iecerēm. Karagam ir vēl viena rūpe – viņa tētim ir smagi savainota kāja un Karags, viņa māsa un mamma mēģina pierunāt viņu doties uz cilvēku slimnīcu. Mans mīļākais notikums bija, kad mis Klīrvotera paziņoja, ka Karaga tētis kādu laiku pasniegs dzīvnieku valodas, kamēr viņa savainotā kāja atveseļojas. Man patīk, ka Karagam ir labi draugi – Brendons un Hollija. Brendons pat zaudēja vienu ragu (viņš ir bizona mainīgais), lai apturētu mašīnu, kurā bija Karags, Karaga tētis Ksambers un skolotājs Džeimss Bridžers, jo mašīnu kāds bija sabojājis un tai nedarbojās bremzes. Man nepatika tas, ka Kostarikā visiem patīk Endrū Milings. Manuprāt, autore vēlējās pavēstīt, ka draugi cilvēka dzīvē ir nepieciešami, citādi pašam ir grūti. Iesaku šo grāmatu izlasīt ikvienam. Ļoti forša grāmata!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Lū, jo viņa ir gudra un jauka pret visiem. Man likās interesants notikums, kad uz Lačambas koledžu atbrauca Antonija – meitene, kura ir mainīgā, bet pati to nezin. Papagaiļa mainīgais Tovi viņai bija pastāstījis, ka Antonija ir mainīgā. Tieši Lū bija tā, kas zināja, ko darīt, lai uzzinātu, kas Antonija ir dzīvnieka tēlā. Beigās Antonija viņi saprata, ka Antonija ir putnu čūska, bet viņai tas nepatika, jo Tovi izliekas par viņas mājdzīvnieku un viņa negrib ēst Tovi. Beigās Antonija vienkārši brauca mājās. Manuprāt, Lū ir drosmīga, jauka un laipna.
Ja es būtu Lū, es visu darītu tāpat kā viņa grāmatā, jo, manuprāt, viņa visu izdarīja pareizi. Viņa ir jauka un gudra un vienmēr rīkojas tā, kā man liekas pareizi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata tāpat kā pirmā daļa par Vilo man nesagādāja vilšanos. Man šī grāmata ļoti patika. Stāsts ir par to, kā mazās raganiņas - Vilo, Valentīna, Grietiņa, un Lotiņa - cenšas no Vilo meža padzīt trīs meiteņu vecuma mežaiņus. Mežaiņi ir Noa, Emīls un Karlo. Turklāt Valentīnas mamma grib kopā ar meitu pārcelties uz Austrāliju. Bet Valentīna negrib pamest savas draudzenes raganiņas, vectētiņu un Vilo mežu. Viņas mēģina panākt, lai Valentīnas mamma Amanda maina savas domas. Turklāt visam tam pa vidu meitenes piedalās sacensībās ar mežaiņiem. Ja mežaiņi uzvarās, viņi varēs palikt mežā un būvēt savu māju kokā, bet, ja viņi zaudēs, viņiem mežs būs jāpamet ar visiem saviem dēļiem. Beigās sacensībās ir neizšķirts un mežaiņi var palikt mežā. Tad Emīlam ir smaga operācija, bet meitenes viņam uzliek aizsargburvestību un operācija izdodas. Mežaiņi nezin, ka meitenes ir īstas raganas, tāpēc nebaidās no viņām. Valentīnas mammu arī izdodas pārliecināt nebraukt prom un Austrāliju. Man patika, ka bērni izturējās jauki pret Emīlu, lai gan viņš kādu brīdi nevarēja staigāt. Man nepatika ka sākumā meitenes gribēja mežaiņus aizdzīt prom no meža. Manuprāt, autore grib pateikt, ka nevajag būt stūrgalvīgam un vajag dalīties. Ļoti iesaku izlasīt. Ļoti forša grāmata.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Vilo, jo viņai ir pašai savs mežs. Es arī gribētu pašai savu mežu un burvju spējas.
Ja es būtu Vilo, tad es nemēģinātu uzreiz dzīt projām mežaiņus. Vēl es agrāk, kad Valentīnas mamma vēl nedomāja braukt uz Austrāliju, mēģinātu tikt vaļā no Gundulas, Glorijas un Gideona. Manuprāt, viņi ir nekaunīgi un uzskata, ka ir galvenie. Man likās smieklīgi, ka viņi ir friksi – ovo – lakto – frutinārieši un vēl nez kas. Es tā arī nesapratu, ko viņi var un ko nevar ēst, vai kas viņiem garšo un kas negaršo.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Meitene vārdā Vilo" ir ļoti, ļoti forša grāmata, kas māca to, ka nevajag kaunēties par to, ka esi savādāks par citiem. Grāmatas galvenā varone ir Vilo Flinna ir ļoti jauka un dzīvespriecīga meitene, kas mīl savu mežu. Kad Vilo ar vilcināšanos ir mantojusi burvju spējas no savas vectantes Alvīnas, viņai ir jāatrod vēl trīs raganiņas. Katra raganiņa sevī iemieso kādu elementu Vilo ir uguns. Vēlāk, kad Vilo ir atradusi pārējās raganiņas Valentīna ir gaiss, Grietiņa ir ūdens un Lotiņa - zeme. Tagad raganiņām ir jāizglābj Vilo mežs, jo to grasās pārdot un tā vietā būvēt lielveikalu. Meitenes mežu pasargā uzburot tajā aizsargājamus augus, tātad mežu nedrīkst izcirst. Man ļoti patika Vilo burvju grāmata Grimors, kas pati sevi rakstīja, atbildot uz meiteņu jautājumiem, bet tikai tad, kad Grimors to uzskatīja par nepieciešamu. Man patika, ka mazās raganiņas uzreiz kļuva par nešķiramām draudzenēm. Man nepatika atgadījums ar Loanu, kad Vilo domāja, ka viņa iemieso ūdens elementu, jo Loana nodarbojas ar nāriņu peldēšanu un daudziem citiem ūdens sportiem. Šī grāmata māca to, ka nevajag padoties un nekādā gadījumā nedrīkst nokart degunu. Nekas nenotiek pats no sevis.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Vilo. Vilo ir skaista, gudra un dzīvespriecīga meitene, kurai pieder pašai savs mežs. Es arī gribētu, lai man ir burvju spējas un pašai savs mežs.
Ja es būtu Vilo, manuprāt, es ātrāk saprastu, ka Grietiņa ir viena no trim raganiņām, kuru Vilo meklē. Vēl es, izmantojot burvestības, izdzēstu no Loanas galvas nelielo misēkli, kad Vilo domāja, ka Loana ir viena no raganiņām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tā kā man ļoti patīk detektīvu un izmeklēšanas grāmatas, man ļoti iepatikās šī grāmata. Šī grāmata pilnīgi noteikti māca to, ka nevajag baidīties un savas bailes vajag pārvarēt. Man patika, ka spoks - stacijas dežurants Sige - centās parūpēties, lai vairs nenotiktu vilcienu avārija. Bet, manuprāt, viņam vajadzēja ļaut vilcienam tikt līdz Miglas ielejas stacijai. Viņam vajadzēja saprast, ka mūsdienās tāda profesija kā staciju dežurants ir novecojusi, jo tagad visu uzrauga tehnoloģijas. Man nepatika, ka avārijas izraisīšanu novēla uz stacijas dežurantu, lai gan viņš nebija vainīgs. Mans mīļākais notikums bija, kad Elsa un Kalle redzēja, kā spoks uz sliedēm uzveļ akmeni. Man nepatika arī tas, ka vilciena vadītājs nesaprata, ka pie vilciena apstādināšanas vainīgs ir spoks. Vel man likās interesanti, ka spoks sniegā rakstīja vēstījumus. Manuprāt, autore vēlējās pavēstīt to, ka visam vajag dot otru iespēju un otro elpu. Arī vilcienam un vilciena stacijai. Šis ir brīnišķīgs stāsts. Silti iesaku izlasīt ikvienam. Manuprāt, autore Kristīna Olsone ir īsta spriedzes meistare.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt kāds grāmatas varonis, es laikam gribētu būt Elsa. Elsa ir ļoti drosmīga, uzdrošinādamās izmeklēt lietas par spokiem. Es drīzāk lūgtu palīdzību Elsai un Kallem, nekā pati mēģinātu atrisināt spokošanos.
Ja es būtu Elsa, es visticamāk mēģinātu parunāt ar spoku. Pat ja tas neizdotos. Vairāk es neko nemainītu, jo Elsai un Kellem tāpat visu izdevās atrisināt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī bija brīnišķīga grāmata. Otrā daļa man jau patika labāk nekā pirmā, jo šeit notikumi bija vairāk, satraucošāki un varbūt mazliet bīstamāki. Šī grāmata ir par īstu draudzību un uzticēšanos. Mana mīļākā varone šajā grāmatā bija vilku meitene Tikānija. Grāmatas sākumā un pirmajā daļā Tikānija bija nejauka pret Karagu - grāmatas galveno varoni – bet pēc tam piedāvāja viņam palīdzību. Mans mīļākais notikums bija, kad Karaga mazo audžumāsu Melodiju nolaupīja un Tikānija piedāvāja Karagam palīdzēt viņu atrast. Iepriekš Tikānija bija Karaga ienaidniece. Un Karaga aizdomas apstiprinājās. Melodiju nolaupīja Karaga bijušais draugs un lielākais ienaidnieks – pumas mainīgais Endrū Minings. Milings teica, ka atbrīvos Melodiju tikai tad, kad apturēs medīšanu klinšu kalnos. Milings gribēja atriebties cilvēkiem. Es viņa vietā saprastu, ka cilvēkiem garšo gaļa un, ja negribi tikt nošauts, vajag iet un dzīvot nacionālajā parkā, kas atrodas turpat blakus. Man nepatika, ka Hollija, tad kad Tikānija draudzējās ar Karagu, neizturējās pret Tikāniju jauki. Manuprāt, autore ar šo gribēja pavēstīt ka draudzība ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē, un to ka reizēm vajag sadarboties ne tikai ar saviem draugiem, bet arī ar cilvēkiem, kas tev tik ļoti nepatīk.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt kāds no grāmatas varoņiem, es noteikti būtu Tikānija. Tikānija ir mainīgā, kas var pārvērsties par polāro vilceni. Viņai vilcenes izskatā ir balts kažoks un pusnakts zilas acis. Es gribētu būt viņa, jo viņa ir ļoti drosmīga, jo viņa uzdrošinās izturēties draudzīgi pret Karagu, lai gan viņas bara vadonis Džefrijs to ir aizliedzis.
Ja es būtu Tikānija, es neklausītu Džefrijam tik daudz. Lai gan vilki ir bara dzīvnieki, tas nenozīmē, ka tev jābūt tādiem pašiem uzskatiem kā tava bara vadonim. Vairāk es neko nemainītu, jo, manuprāt, Tikānijas loma šajā grāmatā ir izcila.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata “Woodvalkers” lieliksi ataino to, kā jūtas tie, kas kaut ko grib izstāstīt, bet to nedrīkst darīt. Grāmatas galvenais varonis ir Karags. Manuprāt, Karags ir drosmīgs un neatlaidīgs. To pierāda tas, ka viņš izvēlējās dzīvot kā cilvēks, nevis kā puma, lai gan visu dzīvi bija dzīvojis klinšu kalnos kā puma. Man nepatika, ka sākumā visi karaga skolasbiedri neizturējās pret viņu īpaši jauki. Bet tomēr nevar pārmest ka pele, briedis, trusis vai vāvere baidās no kalnu lauvas pumas. Man patika, ka skolotājs Džeimss Bridžers pret Karagu izturējās jauki un pat viņam palīdzēja iemācīties pilnvērtīgi pārvērsties. Mans mīļākais notikums šajā grāmatā bija, kad Klīrvoteras skolā ciemojās Karaga audžuģimene Rolstoni. Tā kā Klīrvoteras skolā mācās tikai mainīgie, skolā visu dienu bija trauksmes signāls, kurš nozīmē, ka skolā atrodas cilvēki. Mans mīļākais moments šajā notikumā bija, kad Hollija netīšām no stresa pārvērtās par rudo vāvedi un viņu ieraudzīja Karaga audžumāsa Melodija. Bet mainīgie spēj sarunāties telepātiski – ar domu valodu, tātad dzirdēt citu nosūtītās domas – tāpēc Dorians – retas sugas kaķis – teica, ka Hollija ir viņa mājdzīvnieks. Bet domās Hollijai teica, lai Hollija viņu obligāti klausa. Manuprāt, autore ar šo vēlējās pavēstīt, ka kādreiz vajag pieņemt citu piedāvāto palīdzību, pat tad, ja visu gribi izdarīt viens pats. Bet pieņemt palīdzību var tikai no cilvēkiem, kuriem tu uzticies. Un nevajag uzticēties cilvēkiem, kurus nepazīsti. Pat tad ja viņi ir slaveni.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Hollija. Tāpēc ka viņa bija pirmā no skolniekiem, kas iepazinās ar Karagu un arī tāpēc, ka viņa dzīvnieka tēlā ir rudā vāvere. Kā arī, ja es varētu izvēlēties savu otru tēlu, es gribētu būt vāvere.
Ja es būtu Hollija es sākumā censtos nebūt tik nejauka pret Karagu, kad es uzzinu, ka viņš ir puma. Un es censtos, pat ļoti censtos vairs nevienam neko nezagt, kā to dara Hollija. Ja Hollija tā dara, viņa var nonākt dzīvnieku patversmē, kur viņai ļoti nepatīk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Manuprāt, šī bija ļoti jauka grāmata, kas māca, ka vajag novērtēt to, kas tev ir. Viena no grāmatas galvenajām varonēm ir Hollija. Hollija ir mainīgā, kas spēj pārvērsties par rudo vāveri. Hollija ir ļoti aktīva un viņa nespēj nosēdēt mierā ilgāk par dažām sekundēm. Tomēr Hollijai, kā jau katram, ir sava tumšā puse. Holliju nevar atradināt no zagšanas. Un kad pilsētā notiek dīvainas zagšanas, Karags un Brendons - labākie draugi – domā, ka pie šiem noziegumiem ir vainīga Hollija. Bet izrādījās, ka pie šiem noziegumiem ir vainīgs viņu dzīvnieku valodu skolotājs misters Gudfelovs. Misters Gudfelovs ir vienīgais zināmais mainīgais, kam ir trīs tēli. Viņš ir cilvēks, lācis un lapsene. Mans mīļākais notikums bija, kad Hollija slepeni aizgāja un pilsētu vāveres izskatā un gāja pie cilvēkiem, kas kādreiz viņu gribēja adoptēt no bērnu nama. Un beigās, kad Hollija parādījās cilvēka izskatā, Silveru pāris viņu pieņēma savā ģimenē, jo Hollijai bija nejauks aizbildnis, kas negribēja, lai Hollija mācās Klīrvoteras skolā. Man patika, ka Silveri pret Holliju izturējās tik laipni. Man ļoti nepatika tas, ka skolotājs misters Gudfelovs ir Endrū Milinga sabiedrotais. Manuprāt, autore ar šo grāmatu vēlējās pavēstīt, ka ne visiem cilvēkiem drīkst uzticēties un ja tu kaut ko gribi izdarīt, tad nevajag no tā baidīties. Savas bailes vajag pārvarēt. Šī bija brīnišķīga grāmata, ko iesaku izlasīt ikvienam. Manuprāt, autorei ir ļoti bagātīga iztēle un liela fantāzija.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šajā grāmatā es pilnīgi noteikti gribētu būt Hollija, jo viņa ir viena no galvenajām varonēm un viņai ir ļoti svarīga loma šajā stāstā kopumā. Hollija ir drosmīga, jo saņēmās aiziet pie Silveriem, lai gan iepriekš pret viņiem izturējās nejauki.
Ja es būtu Hollija, es Karagam, Brendonam vai vismaz Miro būtu pateikusi, uz kurieni dotos, lai viņi nedomātu, ka es esmu vainīga pie bankas un privātmāju aplaupīšanas.