Karlīna Kalniņa

12 gadi, Ķekava

Mani sauc Karlīna un man ir 12 gadi. Esmu sportiska, gudra un radoša meitene. Eju mākslas skolā un man patīk taisīt radošus darbus. Es dejoju tautas dejās un apmeklēju peldēšanas pulciņu. Man ļoti patīk lasīt grāmatas. Šajā lasīšanas stafetē piedalīšos jau otro reizi. Skolā esmu piedalījusies Grāmatu bingo, kur vajadzēja izlasīt vairākas grāmatas un sarakstīt citātus. Šogad lasīšanas stafetē piedalīšos tāpēc, ka lasīt grāmatas ir aizraujoši un gribētu iegūt kādu balvu.

Iesniegtās recenzijas

. Meitene, vārdā Vilo

Sabīne Bolmane

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata likās interesanta un aizraujoša. Grāmatas galvenais notikums bija, ka Vilo vajadzēja atrast vēl 3 draudzenes, lai kopā varētu izglābt mežu. Šīs grāmatas galvenie varoņi bija Vilo un viņas draudzenes Valentīna, Grietiņa un Lotiņa. Vilo dzīvoja mājā, kuru bija mantojusi no savas tantes Alvīnas. Vēl meitene no tantes bija mantojusi mežu un ne tikai mežu. Vilo piederēja katrs koks, dzīvnieks, Alvīnas namiņš un burvju spējas. Kopā bija četri elementi-uguns, ūdens, gaiss un zeme. Vilo bija uguns raganiņa. Tādēļ meitenei vajadzēja atrast vēl trīs raganiņas, lai apvienotos un būtu stipras. Katrai raganiņai bija vectante jeb vecmāmiņa, kurai arī kādreiz bija burvju spējas, bet tagad katra meitene bija tās mantojusi sev. Šo grāmatu bija vērts lasīt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Vilo. Viņa bija jauka un apburoša meitene. Man ļoti patika grāmatas notikumi, tādēļ es neko nemainītu. Man vienīgi nepatika tas, ka Vilo sākumā iedomājās, ka viena no raganiņām var būt Loana. Loana bija nejauka meitene. Mežs viņai nerādīja ieejas taciņu un negribēja, lai Loana tiek mežā. Es jau uzreiz būtu sapratusi, ka viņa nav īstā raganiņa. Kopumā grāmata bija interesanta.

Izglābt vasaras brīvlaiku

Daina Ozoliņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kā jau parasti, man šī grāmata iepatikās pēc skaistā vāka. Man ļoti patika šīs latviešu autores sarakstītais stāsts. Jau grāmatas nosaukums bija ļoti aktuāls šī brīža gadalaikam, tāpēc bija vērts to lasīt. Grāmatas galvenā doma bija pastāstīt par sestklasniekiem Luīzi, Gustavu un Kārli, kuri būtu darījuši jebko, lai vasaras brīvlaiku nesaīsinātu. Trijotnei likās, ka skolas direktore ir pilnīgi sajukusi prātā. Šajā grāmatā bija viens liels notikums un daudzi mazi. Man patika kā Luīze ar savu brālēnu Gustavu un draugu Kārli uzrakstīja vēstuli īstajam prezidentam, nolaupīja ministrus, noķēra neīstu zagli kaimiņos un sadraudzējās ar skolotājiem. Grāmata ļoti ātri lasījās un mani apmierināja grāmatas burtu lielums.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Luīze, jo viņa bija jauka un spītīga. Man patika, ka Luīzei bija interesantas un trakas idejas, lai nesaīsinātu vasaras brīvlaiku. Sākumā trijotnei riebās klases skolotājs, bet beigās Luīze ar skolotāju iedraudzējās. Vēl Luīze, Kārlis un Gustavs atrada bunkuru un pārtaisīja to par labu vietu. Manuprāt šī grāmata bija laba. Ja es būtu Luīze es noteikti nebūtu tik spītīga un nepacietīga. Varbūt es pārmainītu dažus notikumus, bet pārējais viss bija izcils stāsts. Es šo grāmatu ieteiktu izlasīt jebkuram bērnam.