Elizabete Saulīte

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu tikai tādēļ, ka man pirmā grāmata ļoti patika, bet, diemžēl, es no šīs grāmatas neizjutu to pašu, ko izjutu, kad lasīju pirmo. Reizēm, man vajadzēja šķirt uz atpakaļu, jo dažos momentos nevarēja saprast, kas noticis. Beigas jutās nedaudz sasteigtas, vismaz no mana skatupunkta. Jutās tā, it kā rakstniece grieza ripuli ar visiem varoņa vārdiem un izvēlējās to, kurš trāpījās. Es tiešām nebiju gaidījusi tādu atrisinājumu. Es šo saku gan no pozitīva skatupunkta, gan negatīva. Viena no vienīgajām lietām, kas ir saglabājusies no pagājušās grāmatas, ir tās spēja piesaistīt lasītāju. Kad grāmata sasniedza viduspunktu, es to nevarēju nolikt, līdz es sapratu kā viss atrisinās. Man arī ļoti patika grāmatas noformējums. Vizuālā ziņā, šo grāmatu nebija garlaicīgi lasīt. Īstās fotogrāfijas bija kā ķirsīts uz krāšņi izgreznotās noformējuma kūkas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Pēc ilgas domāšanas, es beidzot izdomāju atbildi uz šo jautājumu. Šajā grāmatā bija daudz-maz tie paši tēli no pirmās grāmatas, tikai daudzi bija drastiski izmaiņijušies. Tāpat, es ar pārliecību varu teikt, ja man būtu jāiejūtas kāda no šīs grāmatas varoņa tēlā es tāpāt izvēlētos Pipu. Pat ka viņas raksturs bija izmainījies no pirmās grāmatas, es tāpat viņu izvēlētos. Vienīgais iemeslis ir tas, ka es tāpat sevi ar viņu varu saistīt, reizēm pat vairāk nekā kad es lasīju pirmo grāmatu. Viņa tāpat bija neatlaidīga, kad sastapās ar šķērsļiem, kas uznāca izmeklēšanas gaitā. Man patika kā viņa centās domāt pozitīvi, kad īstenībā situācija bija pavisam pretēja.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ja man būtu jāapraksta grāmata "Labas meitenes rokasgrāmata slepkavību atklāšanai", lietojot tikai vienu vārdu, es teiktu ka tā ir "neparedzama". Grāmata seko meitenei Pipai Ficai-Amobi, kas cenšas atklāt patiesību par slepkavību, kas notika pirms pieciem gadiem.
Šajā grāmatā bija tik daudz sižeta pavērsieni, ka pilnībā nevarēja uzminēt, kas tiks atklāts beigās. Tas bija kā emocionāls brauciens amerikāņu kalniņos. Šī iemesla dēļ, man bija grūti nolikt grāmatu, kad es to iesāku lasīt.
Šī grāmata ideāli atspoguļo rasismu un ksenofobiju, ar kuru sastapjas ārzemnieki īstās
kriminālizmeklēšanās un žurnālistikās par tiem. Man šī grāmata iemācīja, ka reizēm "sliktie" ir tie cilvēki, kas mums ir paši tuvākie un, ka drosme un neatlaidība ir vienīgais veids, kā var panākt, ka viņus nosoda par nodarīto.
Šājā grāmatā ir izcils līdzsvarojums starp humoru un smagākām tēmām. Galu galā, lasīt šo grāmatu no sākuma līdz beigām bija patīkama pieredze.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos kļut par Pipu, jo man bija ļoti viegli saistīt sevi ar viņu. Mums ir līdzīgs humors, intereses un man ir gandrīz vienāda reakcija kā viņai, kad es sanervozējos.
Viņas neatlaidība un drosme tiešām mani iedvesmo. Tā ir lielākā atšķirība starp mums, man nav pat kripatiņas tikpat drosmes darīt, ko viņa darīja.
Daudzos veidos viņa ir kā manas iekšējās domas personifikācija. To, ko es iedomājos pateikt kādam galvā, viņa izsaka skaļi. Vislielākā izmaiņa grāmatas notikumos, ja es būtu Pipas vietā, būtu tas, ka es neizrunātos, kā Pipa. Varbūt es neielauztos cita mājā, bet tā es nekādas izmaiņas neveiktu.