Annija Koka

13 gadi, Mārupe

Man patīk zīmēšana, lasīšana un rokdarbi. Es mīlu dzīvniekus. Manas mīļākās grāmatas ir piedzīvojumu un fantāzijas.

Iesniegtās recenzijas

Izglābt vasaras brīvlaiku

Daina Ozoliņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata ļoti patika. Tiešām bija sajūta, ka esmu nokļuvusi atpakaļ tajos laikos, kad brīvlaika problēma tiešām pastāvēja. Dainai Ozoliņai vienmēr ir bijušas grāmatas, kas runā par aktuālām problēmām un, manuprāt, tieši tas padara viņas grāmatas tik burvīgas! Vēl man ļoti patika tas, ka "Izglābt vasaras brīvlaiku" galvenie varoņi bija sestās klases skolnieki - gluži kā es, kad pirmoreiz lasīju šo grāmatu. Man tā bija iespēja iztēloties, ka līdzīgi piedzīvojumi varētu notikt arī ar mani. Šo grāmatu es ieteiktu izlasīt, protams, visiem, bet īpaši maniem vienaudžiem, kam lasīt nepatīk. "Izglābt vasaras brīvlaiku" ir ļoti jauka un, manuprāt, maniem skolasbiedriem (un ne tikai) ļoti nostaļģiska grāmata. Es tā saku tāpēc, ka drīz mācīšos jau astotajā klasē, un grāmata ir tāds kā palīglīdzeklis, lai atgriestos tajā laikā, kad viss bija daudz vienkāršāk. Nekādu šausmīgo gala pārbaudes darbu, nekādu aizvainojumu un klases kolektīva saliedētība. Lai nu kā, burvīga grāmata!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es laikam gribētu būt Luīze, jo viņa visādā ziņā liekas stilīga, un laikam arī tāpēc, ka viņa vienīgā ir meitene no grāmatas galvenajiem varoņiem. Es gan laikam tik ļoti nedusmotos, ka vecāki neļauj vēlu vakarā skatīties šausmu filmas un dzert daudz kolas, jo man ne viens, ne otrs nepatīk (man negaršo kola un ir bail no šausmu filmām). Bet citādi man patīk viss, ko Luīze grāmatas laikā dara, un es neko citu negribētu mainīt.

Meitene zilā kleitiņā

Žanete Lazdovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata likās ļoti saistoša un interesanta. Man tik ļoti patika grāmatas stāsts, ka es to pat nopirku. Tagad šī grāmata ir kļuvusi par manu dvēseles grāmatu, es to lasu, kad paliek skumji, lai atcerētos, ka šķietami parastās ikdienas situācijās slēpjas dabas brīnumi. Manuprāt, "Meitene zilā kleitiņā" ir skaista un ļoti pamācoša grāmata. Man īsti nepatika, ka Dmitrijs sajuka prātā, nevis meitenes beigās iedabūja viņu cietumā. Vēl man mazliet nepatika, ka Diena pazuda tik pēkšņi. Es raudāju kopā ar Beatrisi, bet man ļoti palika atmiņā Dienas pēdējie vārdi, pirms viņa pazuda: "Tu visu vari bez manis. Ja paskatīsies atpakaļ, sapratīsi, ka es biju tikai drošības spilvens. Ko tik tu neesi paveikusi pati!" Tie man lika ļoti padomāt pašai par sevi. Lai nu kā, grāmata bija ļoti aizkustinoša un pamācoša. Visiem iesaku izlasīt!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Deina, jo man patiktu zināt par dzīvi pēc nāves un patiktu būt apveltītai ar tādām spējām, kādas piemita Deinai. Turklāt man ļoti interesē kā tas var būt - ka nav vispār laika. Dienā grāmatā teica, ka viņai "ir tikai viens laiks. Tas neiet uz priekšu un neapstājas, vienkārši ir." Es droši vien neko nemainītu attiecībās ar citiem tēliem. Man grāmata patīk tāda, kāda tā ir.