Annija Koka

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata man patika visvairāk no visām "Meitenes vārdā Vilo" sērijas grāmatām. Kāpēc, es īsti nezinu. Vabūt tāpēc, ka šajā grāmatā parādījās ar romantiku saistītas lietas - tas vienmēr ir ļoti aizraujoši un padara dzīvi interesantāku. Parādījās arī vēl kāda daļa no galveno varoņu - četru raganiņu - rakstura. Tas izpaudās attiecībās un sarunās ar mežaiņiem - trim zēniem, kas negaidot uzradās Vilo mežā. Visvairāk no visas grāmatas man patika raganu klubiņa (meiteņu) un mežaiņu (zēnu) savsarpējās sacensības. Vienīgais, kas man līdz galam nepatika bija tas, ka meitenes attapās tik lēni - par savām sīkajām un arī lielajām problēmām. Manuprāt, es būtu daudz ko apjēgusi ātrāk, nekā to darīja meitenes, bet kas zina, cik grūti ir paturēt visu galvā, īpaši, ja vēl esi ragana. Manuprāt, šīs grāmatas vēstījums daudz neatšķīrās no pirmās daļas vēstījuma, bet tas nepadara to nesvarīgu. Man šī grāmata likās ārkārtīgi mīlīga un dzīvi atainojoša - par mūsu problēmām un to, kā pieņemt lēmumus, un, ja pareizos nesanāk pieņemt ar pirmo reizi, kā atzīt savas kļūdas. Iesaku visiem (tiešām - pilnīgi visiem) izlasīt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Arī šoreiz es gribētu būt Vilo, jo viņai ir saikne ar mežu, un piedevām viņa ir galvenā varone visā stāstā. Tā droši vien ir visiem - gribas būt galvenajam. Kā jau iepriekš rakstīju, es, manuprāt, būtu dažas lietas apjēgusi ātrāk nekā Vilo. Piemēram, par to, kāpēc mežš zēnus nedzen ārā. Tomēr citādi es esmu apmierināta ar Vilo izvēlēm stāstā. Katra izvēle un katra kļūda bija daļiņa no tā, kāds bija stāsta iznākums. Un es nemaz negribētu citas beigas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ļoti patika šī grāmata. Kad pirmoreiz to lasīju, man bija 12 gadi. Mani aizrāva grāmatas stāsts - par meiteni, kas mantojumā no mirušas tantes saņem burvju spējas un tad sāk meklēt arī pārējās meitenes, kas apveltītas ar šādām spējām. Man arī patika šīs grāmatas pasaules uzbūve - mežs, vecais namiņš, skola, mājas - tas viss radīja ļoti jauku un drošu vidi, kurā arī pats lasītājs var sevi brīvi iztēloties, vai nu kāda varoņa vietā, vai arī sev galvā radīt pats savu stāstu. Atceros, ka man sākumā nepatika, ka visas raganiņas nav viena vecuma, jo man likās, ka tad tas izjauks visu līdzsvaru, bet tā nenotika. Uz beigām meitenes jau tik cieši bija sadraudzējušās, ka nelielo gadu atšķirību nemaz nevarēja pamanīt. Arī grāmatas vēstījums - par dabu, sabiedrību un to, kā mēs tur iekļaujamies, un galu galā arī ģimeni - man likās ļoti jauks un mīlīgs. Tāda bija arī pati grāmata. Šobrīd, lasot "Meiteni vārdā Vilo", es jūtu, ka tas vairs nav gluži atbilstoši manam vecumam, bet tas nemazina grāmatas burvību un to, ka tā ir lielisks iedvesmas avots visiem - gan bērniem, gan pieaugušajiem. Es notiekti iesaku izlasīt tiem, kam patīk piedzīvojumu un fantāzijas žanra grāmatas, kā arī visiem pārējiem. Kā liela fantazētāja, es varu tikai teikt - šī grāmata jūs aizvedīs uz skaistu, mierpilnu, tomēr dzīvīgu bērnības un labās maģijas ostu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es laikam gribētu būt Vilo, jo viņai bija īpaša saikne ar mežu. Uguns gan gluži nav mans elements, bet, ja es uz vienu dienu būtu Vilo, tad tas varētu pat izrādīties noderīgi. Es droši vien attiecībās ar citiem tēliem neko nemainītu, jo visas Vilo kļūdas bija domātas, lai viņa kaut ko iemācītos. Varbūt es vienīgi neizturētos tik nejauki pret Grietiņu - ūdens raganiņu - kā to sākumā darīja Vilo, tomēr arī mani noteikti kaitinātu tas, ka nevaru ar savu draudzeni sarunāties, jo zinu, ka kāds noklausās. Visādi citādi man grāmata patika tāda, kāda tā bija.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata ļoti patika. Tiešām bija sajūta, ka esmu nokļuvusi atpakaļ tajos laikos, kad brīvlaika problēma tiešām pastāvēja. Dainai Ozoliņai vienmēr ir bijušas grāmatas, kas runā par aktuālām problēmām un, manuprāt, tieši tas padara viņas grāmatas tik burvīgas! Vēl man ļoti patika tas, ka "Izglābt vasaras brīvlaiku" galvenie varoņi bija sestās klases skolnieki - gluži kā es, kad pirmoreiz lasīju šo grāmatu. Man tā bija iespēja iztēloties, ka līdzīgi piedzīvojumi varētu notikt arī ar mani. Šo grāmatu es ieteiktu izlasīt, protams, visiem, bet īpaši maniem vienaudžiem, kam lasīt nepatīk. "Izglābt vasaras brīvlaiku" ir ļoti jauka un, manuprāt, maniem skolasbiedriem (un ne tikai) ļoti nostaļģiska grāmata. Es tā saku tāpēc, ka drīz mācīšos jau astotajā klasē, un grāmata ir tāds kā palīglīdzeklis, lai atgriestos tajā laikā, kad viss bija daudz vienkāršāk. Nekādu šausmīgo gala pārbaudes darbu, nekādu aizvainojumu un klases kolektīva saliedētība. Lai nu kā, burvīga grāmata!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es laikam gribētu būt Luīze, jo viņa visādā ziņā liekas stilīga, un laikam arī tāpēc, ka viņa vienīgā ir meitene no grāmatas galvenajiem varoņiem. Es gan laikam tik ļoti nedusmotos, ka vecāki neļauj vēlu vakarā skatīties šausmu filmas un dzert daudz kolas, jo man ne viens, ne otrs nepatīk (man negaršo kola un ir bail no šausmu filmām). Bet citādi man patīk viss, ko Luīze grāmatas laikā dara, un es neko citu negribētu mainīt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata likās ļoti saistoša un interesanta. Man tik ļoti patika grāmatas stāsts, ka es to pat nopirku. Tagad šī grāmata ir kļuvusi par manu dvēseles grāmatu, es to lasu, kad paliek skumji, lai atcerētos, ka šķietami parastās ikdienas situācijās slēpjas dabas brīnumi. Manuprāt, "Meitene zilā kleitiņā" ir skaista un ļoti pamācoša grāmata. Man īsti nepatika, ka Dmitrijs sajuka prātā, nevis meitenes beigās iedabūja viņu cietumā. Vēl man mazliet nepatika, ka Diena pazuda tik pēkšņi. Es raudāju kopā ar Beatrisi, bet man ļoti palika atmiņā Dienas pēdējie vārdi, pirms viņa pazuda: "Tu visu vari bez manis. Ja paskatīsies atpakaļ, sapratīsi, ka es biju tikai drošības spilvens. Ko tik tu neesi paveikusi pati!" Tie man lika ļoti padomāt pašai par sevi. Lai nu kā, grāmata bija ļoti aizkustinoša un pamācoša. Visiem iesaku izlasīt!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Deina, jo man patiktu zināt par dzīvi pēc nāves un patiktu būt apveltītai ar tādām spējām, kādas piemita Deinai. Turklāt man ļoti interesē kā tas var būt - ka nav vispār laika. Dienā grāmatā teica, ka viņai "ir tikai viens laiks. Tas neiet uz priekšu un neapstājas, vienkārši ir." Es droši vien neko nemainītu attiecībās ar citiem tēliem. Man grāmata patīk tāda, kāda tā ir.