Dominiks Vīksna - Vīksniņš

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ir par neprastu draudzību starp meiteni un spoku. Tikai Beatrise var redzēt un dzirdēt Deinu. Tā noteikti nebija vienkārši sakritība. Viņas abas daudz ieguva no šīs draudzības. Beatrise kļuva drošāka, paliecinātāka par sevi un savām spējām tikt galā ar sarežģītām situācijām. Deina uzzināja, kā un kāpēc patiesībā gāja bojā viņas ģimene un beidzot varēja atstāt šo pasauli un būt kopā ar savu ģimeni. Arī Beatrises draudzene Agnese savā veidā bija ieguvēja no šīs draudzības, jo klases nejaukā meitene pārstāja viņu aizskart. Man patika vērot, kā autore attēlojusi Beatrises izaugsmi no diezgan kautrīgas meitenes par drošu un par sevi pārliecinātu. Viņai vajadzēja tikai nelielu iedrošinājumu un tieši par to parūpējās Deina. Viņa mācēja parādīt Beatrisei, cik viņa pati patiesībā ir drosmīga un spēcīga, ja vien pati sev notic.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu iejusties Deinas tēlā. Daļēji tāpēc, ka viņa ir spoks. Būtu ritīgi forši, ja es arī varētu brīvi pārvietoties no vienas vietas uz citu vienā acu mirklī un mani neviens neredzētu. Taču galvenais iemesls, kāpēc es gribētu būt Deinas tēlā, ir tā diena, kad Dmitrijs saņēma sodu par savu nežēlīgi rīcību un Deina beidzot atkal varēja būt kopā ar saviem vecākiem. Es pilnībā saprotu viņas dusmas un vēlmi pēc taisnīguma. Tas nav pareizi, ka mantkārīgs cilvēks nogalina ģimeni, bet pēc tam mierīgi un bez sirdsapziņās pārmetumiem turpina savu ikdienas dzīvi, saņem paaugstinājumu darbā un vēl turpina savas iepriekšējās krāpnieciskās darbības firmā. Es Deinas vietā noteikti pat būtu vēl dusmīgāks un agresīvāks, vēl vairāk censtos šim necilvēkam atriebties. Ģimene ir vissvarīgākā visā pasaulē un es nevarētu novaldīt savas dusmas pret to, kas viņiem nodarījis pāri. Dmitrijs bija pelnījis sodu, ko saņēma. Kā autore pareizi rakstīja - viņš pats sev to nodarīja, vērtējot naudu un personīgo labumu augstāk par citu dzīvībām. Labi, ka beigās neviena no meitenēm necieta un Deina satika savus vecākus.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata ir par ļoti aktuālu tēmu. Diemžēl bulings ir izplatīts daudzās skolās. Bērni vēlas būt populāri un stilīgi klasesbiedru priekšā, tāpēc nereti viņi pazemo vājākos vai trūcīgākos bērnus., lai paši justos varenāki. Bieži viņi to dara tāpēc, ka viņiem tas liekas smieklīgi. Kā Martas un Kaspara klasē. Neviens no apsmējējiem neiedomājas, kā tajā brīdī jūtas viņu upuri. Kasparam paveicās, ka viņa pusē bija vismaz Krista, kura bija drosmīga un aizstāvēja viņu pret apsmējējiem. Martai tādu draugu un sabiedroto diemžēl nebija. Kaspara un Kristas prezentācija bija lielisks stāsta pavērsiens. Tas, ka klasesbiedri beidzot saprata, ko nodarījuši Martai, bija ļoti svarīgi. Varbūt arī šis grāmatas lasītāji šajā brīdī aizdomāsies, kā ikdienā uzvedas skolā un vai ar savu uzvedību neliek citiem justies slikti. Jo stiprākie paskums un aizies tālāk, bet būs arī tādi, kas neizturēs....

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu mainīt Martas liktenīgo dienu. Tikai jāizlemj, ar kura tēla palīdzību to varētu izdarīt. Varbūt Reinis? Ja viņš nebūtu aizkavējies un laicīgi uzietu uz bēniņiem, tad varbūt Martas izmisīgais mēģinājums pievērst sev viņa uzmanību nebūtu tik traģiski beidzies. Taču tāpēc puisim simpātijas pret viņu tāpat nerastos. Pēc tam sāktos sačukstēšanās un baumošana, kas liktu Martai justies vēl sliktāk.
Tāpēc es iejustos pašas Martas tēlā. Es viņas vietā padomātu par ģimeni - mazo māsiņu, mammu, pat tēti, kas skums pēc viņas. Mēģinātu izdomāt, kā vairāk pievērsties tam, kas pašu iepriecina - zīmēšanai. Varbūt tā varētu satikt domubiedrus, kas ar laiku kļūtu par draugiem. Varbūt pat mēģinātu meklēt speciālistu padomus. Ja negribas runāt ar skolotāju, var taču pazvanīt uz speciālajiem konsultāciju tālruņiem, kas domāti, lai jaunieši varētu parunāt par sev sāpīgām tēmām.
Lasot stāstu, man radās iespaids, ka Marta tiešām negribēja izdarīt pašnāvību, bet gan pievērst sev uzmanību, lai citi viņu pamana un pieņem tādu, kāda viņa ir. Es viņas tēlā darītu visu, lai viņa nedara neko tik neatgriezenisku un neatņem sev iespēju mēģināt ko mainīt un nodzīvot skaistu un laimīgu dzīvi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata bija ļoti aizraujoša. Tajā stāstīts par daudziem pusaudžiem aktuāliem tematiem - pieaugšanu, attiecībām ar vecākiem un arī vienaudžiem, vecāku šķiršanos. Arī es jūtu, kā pieaugot mainos un mainās mana attieksme pret citiem. Kas agrāk likās aizraujošs, tagad tāds vairāk nešķiet. Tā pat ir arī ar cilvēkiem. Saprotu, cik ļoti esam mainījušies un bieži vien kopīgās vienojošās intereses ir zudušas.
Grāmatai ir arī mistiski zinātniska puse par Raganas alu. Tik zinātniski sarežģītu tēmu kā pārvietošanās laikā un telpā autore pratusi uzrakstīt tā, lai būtu saprotams bērniem. Viņa savā darbā kārtējo reizi pierāda, ka sīks, šķietami nenozīmīgs notikums var būtiski mainīt nākotni.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu dota tikai viena diena, tad es gribētu iejusties Andresa tēlā. Man liekas, ka viņa dzīve stāsta laikā mainījās visvairāk. Es gribētu būt tieši tajā dienā, kad viņš pēc spēles satiekas ar Raheli un saprot, ka visi viņa sapņi un zemapziņas uzplaiksnījumi par nelaimes gadījumu un laiku ratiņkrēslā tiešām ir notikuši. Kaut arī citā laikā, kuru meitenei izdevies mainīt. ES domāju, ka tai jābūt ļoti lielai laimes un atvieglojuma sajūtai, kad saproti, ka esi tāds veiksminieks. Tu kādam esi tik svarīgs, ka viņš tevis dēļ atteicies no savas pirmās personiskā vēlēšanās apvienot atpakaļ ģimeni. Rahele tik ļoti centusies, lai mainītu Andersa likteni un dotu iespēju viņam izvairīties no dzīves ratiņkrēslā, lai viņš varētu turpināt nodarboties ar sirdij tuvo basketbolu. Šis ir tik skaists un emocionāls brīdis, kurā nevajag manīt pilnīgi neko. To vajag no visas sirds izjust un par visiem 100 % izmantot dotās iespējas.