Dominiks Vīksna - Vīksniņš

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata ir par ļoti aktuālu tēmu. Diemžēl bulings ir izplatīts daudzās skolās. Bērni vēlas būt populāri un stilīgi klasesbiedru priekšā, tāpēc nereti viņi pazemo vājākos vai trūcīgākos bērnus., lai paši justos varenāki. Bieži viņi to dara tāpēc, ka viņiem tas liekas smieklīgi. Kā Martas un Kaspara klasē. Neviens no apsmējējiem neiedomājas, kā tajā brīdī jūtas viņu upuri. Kasparam paveicās, ka viņa pusē bija vismaz Krista, kura bija drosmīga un aizstāvēja viņu pret apsmējējiem. Martai tādu draugu un sabiedroto diemžēl nebija. Kaspara un Kristas prezentācija bija lielisks stāsta pavērsiens. Tas, ka klasesbiedri beidzot saprata, ko nodarījuši Martai, bija ļoti svarīgi. Varbūt arī šis grāmatas lasītāji šajā brīdī aizdomāsies, kā ikdienā uzvedas skolā un vai ar savu uzvedību neliek citiem justies slikti. Jo stiprākie paskums un aizies tālāk, bet būs arī tādi, kas neizturēs....

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu mainīt Martas liktenīgo dienu. Tikai jāizlemj, ar kura tēla palīdzību to varētu izdarīt. Varbūt Reinis? Ja viņš nebūtu aizkavējies un laicīgi uzietu uz bēniņiem, tad varbūt Martas izmisīgais mēģinājums pievērst sev viņa uzmanību nebūtu tik traģiski beidzies. Taču tāpēc puisim simpātijas pret viņu tāpat nerastos. Pēc tam sāktos sačukstēšanās un baumošana, kas liktu Martai justies vēl sliktāk.
Tāpēc es iejustos pašas Martas tēlā. Es viņas vietā padomātu par ģimeni - mazo māsiņu, mammu, pat tēti, kas skums pēc viņas. Mēģinātu izdomāt, kā vairāk pievērsties tam, kas pašu iepriecina - zīmēšanai. Varbūt tā varētu satikt domubiedrus, kas ar laiku kļūtu par draugiem. Varbūt pat mēģinātu meklēt speciālistu padomus. Ja negribas runāt ar skolotāju, var taču pazvanīt uz speciālajiem konsultāciju tālruņiem, kas domāti, lai jaunieši varētu parunāt par sev sāpīgām tēmām.
Lasot stāstu, man radās iespaids, ka Marta tiešām negribēja izdarīt pašnāvību, bet gan pievērst sev uzmanību, lai citi viņu pamana un pieņem tādu, kāda viņa ir. Es viņas tēlā darītu visu, lai viņa nedara neko tik neatgriezenisku un neatņem sev iespēju mēģināt ko mainīt un nodzīvot skaistu un laimīgu dzīvi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata bija ļoti aizraujoša. Tajā stāstīts par daudziem pusaudžiem aktuāliem tematiem - pieaugšanu, attiecībām ar vecākiem un arī vienaudžiem, vecāku šķiršanos. Arī es jūtu, kā pieaugot mainos un mainās mana attieksme pret citiem. Kas agrāk likās aizraujošs, tagad tāds vairāk nešķiet. Tā pat ir arī ar cilvēkiem. Saprotu, cik ļoti esam mainījušies un bieži vien kopīgās vienojošās intereses ir zudušas.
Grāmatai ir arī mistiski zinātniska puse par Raganas alu. Tik zinātniski sarežģītu tēmu kā pārvietošanās laikā un telpā autore pratusi uzrakstīt tā, lai būtu saprotams bērniem. Viņa savā darbā kārtējo reizi pierāda, ka sīks, šķietami nenozīmīgs notikums var būtiski mainīt nākotni.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu dota tikai viena diena, tad es gribētu iejusties Andresa tēlā. Man liekas, ka viņa dzīve stāsta laikā mainījās visvairāk. Es gribētu būt tieši tajā dienā, kad viņš pēc spēles satiekas ar Raheli un saprot, ka visi viņa sapņi un zemapziņas uzplaiksnījumi par nelaimes gadījumu un laiku ratiņkrēslā tiešām ir notikuši. Kaut arī citā laikā, kuru meitenei izdevies mainīt. ES domāju, ka tai jābūt ļoti lielai laimes un atvieglojuma sajūtai, kad saproti, ka esi tāds veiksminieks. Tu kādam esi tik svarīgs, ka viņš tevis dēļ atteicies no savas pirmās personiskā vēlēšanās apvienot atpakaļ ģimeni. Rahele tik ļoti centusies, lai mainītu Andersa likteni un dotu iespēju viņam izvairīties no dzīves ratiņkrēslā, lai viņš varētu turpināt nodarboties ar sirdij tuvo basketbolu. Šis ir tik skaists un emocionāls brīdis, kurā nevajag manīt pilnīgi neko. To vajag no visas sirds izjust un par visiem 100 % izmantot dotās iespējas.