Samanta Pastare

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata bija noslēpumaina, piedzīvojumiem bagāta un nedaudz baisa. Man patika, ka Rahela vēlējās palīdzēt Andersam atkal staigāt, un atgriezties pagātnē, lai novērstu to negadījumu, kas notika, ļoti patika, viss tas, kas notika alā. Vienīgā lieta, kas man grāmatā nepatika, bija tas, ka Rahelas tētis atrada sev jaunu sievieti, un Rahelas vecāki šķīrās. Manuprāt, autors vēlējās pateikt, to ka nevajag skatīties cilvēku pēc izskata, jo viņš var būt pavisam citāds, manuprāt, autors vēlējās pateikt arī to, ka katrs mazākais sīkums var kaut ko mainīt, piemēram, Rahelas apgāzusies pudele mainīja nākotnē daudzas lietas. Es sapratu, ka bez apkārtējām radībām, nav iespējams dzīvot.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Rahela, jo bez viņas šī grāmata būtu neinteresanta. Ja es būtu Rahela, tad man nepietiktu drosmes doties uz Raganas alu, jo klausoties visus stāstus par alu, es ļoti nobītos, un nekad dzīvē viņai netuvotos. Es tik ļoti nedusmotos uz tēti, bet es nerunātu ar tēta jauno draudzeni un paliktu mājās pie mammas. Es nesaprotu, kā Rahela varēja tā vienkārši doties uz laukiem pie vecmammas, pamest bēdīgu mammu pilsētā vienu. Es paliktu pilsētā, uzmundrinātu mammu, mēs kopā dotos kaut kur staigāt, lai aizmirstu visu slikto. Bet ja es būtu aizbraukusi uz laukiem, tad es runātu un daudz laika pavadītu ar draugiem, bet Rahela viņus ignorēja un nevēlējās ar viņiem būt kopā. Es nekad nespētu būt tikpat drosmīga kā Rahela, un drosme man viņā patīk visvairāk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā ir stāstīts par zēnu, kurš pēc mātes nāves ir palicis pavisam jocīgs. Viņs ir tievs, pavisam bāls kā krīts. Draugi viņu dēvē par spoku. Tad viņam uzradās viens ļoti neparasts draugs, liels naktstauriņš. Grāmata ir ļoti interesanta, aizraujoša, bija daudz lietas, kas nepatika, lietas, kuras lika parādīties zosādai, un maza vilšanās par to, ka es tā arī neuzzināju, kas notiks tālāk. Manuprāt, grāmata biedzās tieši visinteresantākajā brīdī, man tas ļoti nepatika. Man nepatika, ka Spoka tētis visu laiku bija šķirotavā, maz laika pavadīja mājās, pārnāca ļoti vēlu, kad Spoks visbiežak jau gulēja. Manuprāt, autors vēlējās pavēstīt to, ka ir svarīgi saprast un pieņemt to, kas notiks nākotnē, manuprāt, autors vēlas aicināt lasītājus domāt par zaudējumiem, cerību, un to, cik svarīgs ir katrs tavs darbs.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt nakstauriņs Nokss, jo viņš ir liels, spēj lidot, runāt cilvēku valodā un tos saprast. Ja es būtu Nokss, tad es vēlētos satikt Spoka draugus, jo tad varētu ātrāk atrast Noksa radītāju, un būtu lielāka draugu kompānija, galu galā būtu lielāka jautrība vai ne? Man ļoti, ļoti nepatika, tas, ka Nokss atstāja Spoku tajā neparastajā un nezināmajā pilsētā. Tajā brīdī es sajutos ļoti skumji, un vēl mēs tā arī neuzzinājām, kas notiks tālāk. Ja es būtu Nokss, es neatstātu Spoku vienu, mēs dotos atpakaļ uz Spoka dzīvokli, un nākamajā naktī mēs dotos atkal uz to pilsētu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ir par to, ka izglītības ministrs vēlas, lai bērni skolā mācītos līdz pat jūnijam un Luīze, Gustavs un Kārlis centās to nepieļaut. Viņi organizēja Lieldienu pasākumu un parādīja izglītības ministram un aizsardzības ministram bērnu atrasto bunkuru. Viņiem viss izdevās lieliski un izglītības ministrs apsolīja bērniem padomāt par mācībām līdz jūnijam. Man patika šī grāmata, jo viņa māca, ka nevajag padoties, māca par draudzību. Man likās nedaudz dīvaini, ka Luīze draudzējās ar diviem puišiem, jo mūsdienās starp skolēniem tas ir ļoti dīvaini un parasti draudzējas meitenes ar meitenēm un puiši ar puišiem. Es sapratu, ka draudzība, pacietība un nepadošanās ir svarīgas lietas, jo ar tām var paveikt ļoti daudz. Vienīgais, kas nepatika bija tas, ka Katrīna nodeva skolu, tikai lai atšķirtos no citiem pasākumā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt izglītības ministrs, jo viņam ir daudz iespēju mainīt skolā viskaut ko. Es būtu vairāk nopietnāks, aizņemtāks, bet domātu ko mainīt skolā, lai skolēniem tas ļoti patiktu. Mainītu daudz ko, piemēram, to, ka vajag mācīties līdz aprīlim, nevis vispār līdz jūnijam.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ir ļoti baisa un neparasta, bet ļoti interesanta un viegli izlasāma. Viss patika, bet ne pārāk, jo bija bail domāt, kas notiks tālāk. Manuprāt, autors vēlējās pavēstīt, ka pat mazākais jociņš, var visu pārmainīt, un izrādās var novest pat līdz pašnāvībai... Es sapratu, ka nevajag pat mēģināt aizskārt cilvēku, to nedrīkst nekādā gadījumā darīt, varbūt ja tikai pavisam mazs, bet ne aizskarošs. Ieteiktu izlasīt cilvēkiem, kuriem patīk šausmu stāsti, kuriem nav bail no nāves un tamlīdzīgām lietām.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Kaspars vai Marta. Ja es būtu Kaspars, es necenstos būt tāds kāds es esmu, nebēgtu no apsmiekla, bet aizstāvētos (Man tas īstajā dzīvē nesanāk, bet es vismaz nebēgu). Ja es būtu Marta tad es visticamāk lūgtos vecākiem pārmainīt skolu, lai dotos prom no apsmiekla. Man patika kā Marta atriebjas visiem, kuri viņu ir apvainojuši un aizskārušu, jo, manuprāt, viņi ir to pelnījuši, jo noveduši Martu līdz pat pašnāvībai, vienīgais, kas man nepatika ir tas, ka Marta centās atriebties Kristai, kaut arī Krista tur īsti nebija pie nekā vainīga. Es gribētu būt Kaspars, jo viņš dzīvoja kopā ar savu omi, bet viņa vecāki ir prom no mājām, manuprāt tas būtu forši, jo vecāki viņam sūtīja naudu, un ar to var darīt ko grib. Es gribētu būt Marta, jo Marta ir spoks, kurš varēja darīt, ko vien vēlas, nebija tā, ka viņa vienkārši nomira un viss, bet viņa palika par spoku, kurš var sarunāties ar Kasparu, būt gluži kā cilvēks, un atriebties tiem, kuri to ir patiešām pelnījuši.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vilo mežam sāka palikt slikti un līdz ar to arī Vilo, jo viņai pieder mežs. Mežam ir slikti, jo atkritumi ir daudz vairāk nekā bijis. Tad rodas iespēja palīdzēt mežam, uzaicinot Vilo klasi un divas skolotājas uz mežu. Viss norit labi. Kopumā grāmata ļoti patika, jo grāmata ir pilna ar dažādiem brīnumiem, maģiju, pamācoša, jo māca par to, ka nevajag piemēslot dabu, vajag rūpēties, par to nevis iznīcināt. Manuprāt, autors vēlējās pavēstīt to, ka daba ir ļoti svarīga, tā ir it kā savienota ar neredzamiem vadiem, jo ja daba būtu iznīcināta, un ja mēs par to nerūpētos, tad mēs arī nespētu dzīvot.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Lotiņa, jo Lotiņa varēja vienīgā redzēt tās mazās radībiņas. Es gribētu viņas redzēt, jo, manuprāt, tas būtu forši redzēt to, ko citi nevar. Ja es būtu Lotiņa es gribētu daudz laika pavadīt ar savu spēka dzīvnieku, jo man ļoti patīk dzīvnieki. Es neko nemainītu, jo, manuprāt, viņa visu izdarīja tik labi, ka neko nevajag mainīt.