Oskars Kravalis

6 gadi, Rīga

Esmu foršs puisis, nedaudz kautrīgs, ļoti sirsnīgs un izpalīdzīgs. Ļoti patīk risināts dažādus uzdevumus, skatīties multenes, mācīties burtus. Kopā ar mammu un abām māsām vakaros lasām pasakas.

Iesniegtās recenzijas

Kas mammai somā?

Kristīne Ulberga

1. uzdevums

3. uzdevums

Mēs parasti gan braucam ar mašīnu, jo man vēl ir divas māsas un mēs visi uz viena velosipēda nevaram uzsēsties, bet mammai tāpat vienmēr ir līdzi pilna soma. Tur ir gan tādas lietas, kas ir saliktas nesen, gan tādas kas jau kādu laiku tur stāv un mamma pati ir aizmirsusi par tām. Reizēm, kad mazā māsa izrakā mammas somu un mamma vāc savas lietas atkal kopā, tad kaut ko atrod un saka: "Ā! Rekur ir! Un es tieši meklēju!" Mana mamma makšķerēt neiet. Saka, lai ejot ar tēti, mammai žēl zivis. Grāmatā man bija ļoti žēl meitenes, jo viņa nesatiekas ar tēti. Kāpēc, ja tētis vēl nav citā pasaulē, viņš neatbrauc un kaut kur kopā ar meiteni neaiziet - uz kino vai uz parku? Tad arī naudiņu varētu iedot tad, kad viņai un mammai nav. Es ar māsām arī dārzā lasu burkānus. Bubai (vecmammai) ir ļoti smuks dārzs, tur ir gan zirņi, gan burkāni, gan zemenes. Grāmata man patika, bet bija diez gan gara.

Tas būs piedzīvojums, Made!

Aija Lisovska

1. uzdevums

3. uzdevums

Grāmata man likās tiešām interesanta. Bet visvairāk tā laikam patika mammai, jo mamma lasot visu laiku smējās un teica, ka pilnīgi kā mūsu mājās - ka es visu laiku prasu kaut ko šokolādīgu (kā Vilis cepumus), kārtīgu ēdienu mēs negribot ēst, peļķes esot mums kā magnēts, mamma visu laiku visu vāc aiz mums un krūzes arī tāpēc mūsu mājās ir no plastmasas... Ļoti patika Made, jo viņa visu laiku bija priecīga un nedusmojās. Man arī reizēm gadās kaut kādas nelaimes - vai kaut kas izlīst, vai saplīst, vai pazūd, bet, ja mēs par to bēdāsimies, tas jau nepalīdzēs visu satīrīt, salabot vai atrast. Kā mamma saka, tas tikai sabojās mums nervus. Tāpēc man ir prieks par šo grāmatu, prieks, ka uzzināju par kādu, kuram arī bieži gadās kādas nelaimes un kurš par to nebēdājas.

Āpsēns Pēcis un brīnumbrilles

Agija Staka

1. uzdevums

3. uzdevums

Grāmata ir ļoti skaista, ar ļoti krāšņām un ineresantām bildēm. Arī pats stāsts ir ļoti jauks - man pat nedaudz ir žēl, ka man nav jānēsā brilles. Manā bērnudārza grupā mācās viens puisis, kuram ir brilles. Es viņam noteikti izstāstīšu, ka viņa brilles nav vienkārši brilles, bet gan jaunākais briesmoņu ķeršanas aparāts un vajadzētu arī iedot viņam arī izlasīt grāmatu. Forši likās, ka grāmatas sākumā un beigās ir Morzes kods. Kopā ar mammu vai tēti var izklaudzināt pat savu vārdu. Un grāmata ir sarakstita ar lielajiem (drukātajaiem) burtiem, tāpēc, bērni paši jau var mēģināt to lasīt. Man gan tas tik viegli nepadodas vēl, bet vēl pēc kāda neliela laiciņa jau man mammas palīdzību nevajadzēs.

Tētis un suns

Laura Vinogradova

1. uzdevums

3. uzdevums

Grāmata man ļoti patika. Tāpat kā Magda arī es reizēm dusmojos uz mammu, tēti, vai māsām, bet arī zinu, ka priecāties ir daudz labāk, nekā dusmoties. Man ļoti patika, ka Magda satika jaunu draugu - melno sunīti. Arī es ļoti gribētu sev sunīti, bet mums jau ir kaķis. Vienīgais, kas man grāmatā nepatika, ir tas, ka nebija pateikts, kas notika ar Čiepstētāju. Vai viņš arī nokrita no jumta? Vai kāds viņu izglāba? Es ceru, ka Čiepstētājam viss bija labi! Magda varēja pateikt mammai, ka uz jumta ir putniņš un tad mamma varētu Čiepstētājam palīdzēt un tas nekas, ka tad mamma uzzinātu par dārzu, jo viņa jau tāpat priecājās par to. Un varbūt, ja mamma zinatu par dārzu, tad viņa Magdai varētu palīdzēt - iedot vēl kādu puķīti vai zirnīti...