Austra Kundziņa

5 gadi, Rīga

Esmu zinātkāra, aktīva meitene, apmeklēju bērnudārzu. Šobrīd mācos lasīt pati, bet ļoti patīk, ka mamma lasa priekšā. Patīk apmeklēt koncertus, leļlu teātri, muzejus, veidot spēļu mājiņas, spēlēt dažādas iztēlošanās spēles un ļoti patīk pavadīt brīvdienas laukos!

Iesniegtās recenzijas

Velc, pelīte!

Renāte Logina

1. uzdevums

3. uzdevums

"Velc, pelīte!" ir pirmā grāmata, ko izlasīju pati, bez mammas palīdzības! Parasti mamma man lūdz izlasīt virsrakstus, bet šo grāmatiņu varēju izlasīt viena pati, nebija tik grūti! Grāmatā ir par pelīti, kas ved visiem miegu. Šādu dziesmiņu man dažreiz vakaros dzied mamma, bet te bija nedaudz atšķirīgi vārdi, jo pele veda miegu arī stirniņām, zaķīšiem, cālēniem. Arī man bieži patīk izdomāt dziesmām citus vārdus, tāpēc bija interesanti lasīt, kā rakstniece Renāte Logina ir izdomājusi nedaudz savādākus vārdus dziesmai "Velc, pelīte!". Dziesmai bija ļoti mīlīgi zīmējumi, sevišķi man patika mazie pelēni. Grāmatu iesaku gan mierīgiem bērniem, gan arī aktīviem - lai varētu pētīt mīlīgos zīmējumus un nomierināties pirms miega un sapnīšiem!

Aleksandras pasakas par vasaru

Anna Skaidrīte Gailīte

1. uzdevums

2. uzdevums

3. uzdevums

Sākumā es domāju, ka šī grāmata ir enciklopēdija. Tāpēc, ka iekšā bija ļoti daudz teksta un kukaiņu, putnu, augu zīmējumi. Bet tad, kad ar mammu sākām grāmatu lasīt, tā izrādījās pasaka par mazu meiteni Aleksandru un citiem neparastiem tēliem. Rakstniece bija izdomājusi interesantus vārdus grāmatas personām - dzeguzēns Kukūķis, vecītis Čučuriņš, tad vēl tur bija Grabonis! Vispār Grabonis man ļoti patika! Es saprotu, ka viņš darīja sliktas lietas, barojās no citu bēdām, man arī bija žēl to, kam nodarīja pāri. Tomēr visu laiku bija ļoti interesanti gaidīt, ko Grabonis atkal izdarīs, kādus jaunus nedarbus sastrādās! Visu laiku gaidīju nodaļas, kad parādīsies Grabonis! Arī uzzīmēts viņš bija baiss! Vakarā, kad gāju gulēt, man palika bail, kad iedomājos Graboņa bildes no grāmatas. Es domāju, varbūt nevajag lasīt šo grāmatu pavisam maziem bērniem, jo viņiem var palikt bail no Graboņa. Bet Vasariņa, Čučuris, viņa dzeguzēns Kukūķis bija ļoti jauki, arī skaisti uzzīmēti! Lielāko daļu no augiem un dzīvniekiem es atpazinu, bet grāmatā uzzināju arī ko jaunu, piemēram to, ka aļņi ēd mušmires! Grāmatā nebija nekā tāda, kas man nepatiktu. Iesaku visiem bērniem, kam patīk daba un pasakas!

Vislabākā vasara

Līga Rozentāle

1. uzdevums

3. uzdevums

Grāmata man ļoti patika! Tur bija par četriem bērniem un par to, kā viņi pavada vasaru laukos. Es arī dzīvoju Rīgā, bet vasaras ar mazo māsu un brālēniem pavadu laukos. Mums ir daudz līdzīgu piedzīvojumu, varēju sajusties tā, it kā grāmata būtu rakstīta arī par mani un manu vasaru. Es ar brālēniem arī kāpju kokos, braukājam ar riteņiem, peldamies un esam satikuši zalkti! Man arī ir Jāņonkulis - mammas brālis, brālēnu tētis! Man vislabāk patika stāsti par spoku siltumnīcā, jo tur bija noslēpums par to, kurš taisa troksni "bum, bum", un arī par cālēnu Čiepiņu, jo izrādījās, ka tas ir nevis gailis, bet vista, kas dēj olas. Bija interesanti pētīt "Droši-nedroši" lappusītes pēc tam, kad mamma bija nolasījusi priekšā noteikumus, kā jāuzvedas pagalmā, pie dīķa, lēkājot batutā. Ieteiktu grāmatu izlasīt maniem Rīgas bērnudārza draugiem!

Ole Bole

Ieva Ziediņa

1. uzdevums

2. uzdevums

3. uzdevums

Grāmata ir par Oli Boli - mazu meitenīti, kurai tāds vārds ir tāpēc, ka viens garāmgājējs teica: "Ole Bole" un meitenes mammai iepatikās šis vārds, viņa tā sāka saukt savu meitiņu - "Mazā Olīte Bolīte!" Kopā ar mammu grāmatu izlasījām ļoti ātri - mamma lasīja stāstus, bet es virsrakstus. Visu virsrakstu sākumi bija vienādi - Ole Bole, bet pēc tam sekoja lietas, ko viņa dara: cep pankūkas, grib būt liela, gaida dāvanas. Man ļoti patika daudzie mazie zīmējumi, jo tie izskatījās tā, kā es pirms dažiem gadiem zīmēju cilvēciņus. Mīļākie stāsti bija par to, kā Ole Bole gribēja noķert D vitamīnus, bet tos neredzēja, un vēl par to, kā Ole Bole vēlējās nokļūt televizorā, bet beigās viņai bija bail, ka vakarā tur rādītu mošķus un viņa būtu pārāk liela, lai tiktu no televizora laukā. Grāmata bija jauka, smieklīga, mīļa! Ieteiktu grāmatu izlasīt visiem bērniem, kuriem ir 4, 5 un vēl vairāk gadu!