Estere Ķilpe
7 gadi, Limbaži
Mani sauc Estere, man ir 7 gadi un rudenī es iešu skolā. Man patīk grāmatas ar krāsainiem attēliem, es arī mācos zīmēt, skatoties uz attēliem. Piemēram no grāmatas "Ezītis un lielā oga" es labi iemācījos zīmēt ezi un gardo kazeni. Man patīk arī grāmatas par Pūķīti Kokosriekstu un grāmatas meitenēm, kur ir skaistas rotaslietas. Es pati mācos lasīt un vakaros gribu, lai tētis vai mamma man palasa priekšā. Stafetē es piedalos pirmo reizi, man patīk piedalīties dažādos konkursos.
Iesniegtās recenzijas
Mazā Vilka nelietību grāmata
1. uzdevums
Mazais vilks turpmāk bija un palika vilks, bet viņš gribēja būt labais, foršais vilciņš. Viānam patika būt jautram un izpalīdzīgam, arī viltīgam, bet ne ļaunam un viņam patika jokoties. Tāpēc mežā viņam bija iesauka "jokbiksis". Viņš daudz plēsa jokus un valkāja smieklīgas bikses, ko viņam paūva draudzene vāvere Riekstkode. Turpmāk viņš bija arī meža un sēņu pētnieks...2. uzdevums
3. uzdevums
4. uzdevums
Patika grāmata par vilciņu, bet nepatika ļaunais Tēvocis. Smieklīgi, ka viņš uzsprāga, pārēdoties pupiņas. Bet tā viņam arī vajadzēja, jo viņš bija visļaunākais vilks un krāpnieks, kas nepavisam nav labi. Dažbrīd man bija bail lasīt, baidījos, kas ar vilciņu notiks, bet beigās viss bija labi.
Dogmens blusu valdnieks, 5
1. uzdevums
Dogmens aizgāja un kaķu patversmi un izvēlējās vienu kaķēnu. Šis izrādījās bija brīnumkaķis ar mirdzošām spalvām. Mazo kaķēnu nosauca par Piču. Kad Pičs ieēda reņģītes, viņš spīdēja kā reņģe tumsā. Naktī, skatoties uz mēnesi, kaķēns sāka gaudot kā vilks. Dogmens pēkšņi nobijās no šī neparastā kaķēna un metās bēgt pie citiem mājdzīvniekiem. Kas notika tālāk, jālasa jaunajā Dogmen grāmatā!2. uzdevums
3. uzdevums
4. uzdevums
Man ļoti patika ši grāmata, smējos līdz asarām. Tagad izlasīšu arī citas Dogmen grāmatas, jo šī bija pirmā, ko lasīju. Es arī izmantoju grāmatas uzdevumus un zīmēju pēc parauga -ruksi, zibenzelli un kaķbērnu. Man patī komiksu grāmatas, viegli lasīt, kad ir daudz zīmējumu.
Septiņas spārnotas atziņas mazā somiņā
1. uzdevums
Kad Tils jau bija krietns lidotājs, viņš savā mežā bija visiem pazīstams ar savu laipnību un izpalīdzību. Tilam bija daudz draugu- dzīvo radību, ne tikai putni, bet arī mazie dzīvnieciņi. Jaunākais putnēns no somzīlīšu ģimenes kādu dienu bija izlidojis no meža tuvāk mājām un tur satikās ar papagaili. Papagaili sauca par Balto pūku, jo viņam bija gara aste un tā izskatījās pūkaina. Tils ar papagaili arī sadraudzējās tās mājas pagalmā un viens no otra daudz ko iemācījās... bet ko ? to uzzināsiet lasot grāmatas turpinājumu!2. uzdevums
3. uzdevums
4. uzdevums
Grāmata mani piesaistīja ar zīmējumiem, tāpēc arī gribēju ātrāk uzzināt, kas tanī grāmatā ir rakstīts. Sākumā domāju, ka būs par visādiem putniņiem, taču izrādās- tikai par somzīlīšu ģimeni. Man patika viņu piedzīvojumi un attieksme vienam pret otru. Ļoti interesanta ir somzīlīšu ligzda- kā somiņa. Jautri putniņi ar krāsainiem knābīšiem šajā grāmatā. Man patika, ka Tils iemācījās lidot un vairs neskuma.
Patiesā laumiņa
1. uzdevums
Patiesā laumiņa devās ceļojumā tālāk uz pasaku mežu, kur satika savu draudzeni otru laumiņu. Viņas kopā devās ceļojumā, bet tikai viena no viņām bija patiesa, kura runāja tikai patiesību. Un katrai laumiņai bija draudzenes divas peles- peļu mamma ar savu bērnu. Viena pele bija rozā krāsā un otra zaļā krāsā. Patiesās laumiņas draudzenes -peles bija rozā krāsā. Divas laumiņas un četras peles turpināja savu lielisko ceļojumu cauri vasarai un rudenim. Kad pienāca ziema, notika visādas brīnumu lietas....2. uzdevums
3. uzdevums
4. uzdevums
Forša grāmata ar smieklīgiem zīmējumiem. Man patika laumiņas draudzene pele. Ar laumiņu atgadījās visādas brīnumu lietas. Viņa vienmēr runāja taisnību un nemeloja. Taisnība vienmēr stiprāka par meliem. Man patika lasīt interesantos notikumus par laumiņu. No šīs grāmatas var iemācīties zīmēt gan laumiņas, gan zaķīšus, peles un milžus.
Poķu grāmata
1. uzdevums
Poķu tautai ļoti patika iepazīties ar vecīt Pūko, palīdzēt viņam darbos, taču poķi vēlējās iepazīt vēl plašāku pasauli. Tagad poķi zināja, ka piesardzīgi var doties vēl tālāk cauri mežiem un pļavām un viņi gribēja ieraudzīt arī pilsētu. Tā nu kādu laiku viņi ceļoja pa mitrājiem, dumbrājiem, priecājās par puķēm, putniem un vēroja pat mākoņus. Ik dienas viņi ceļoja tālāk un tālāk pa dažādiem ceļiem un vienā ceturtdienā viņi ieradās mazā ciematiņā , kur dzīvoja daudz cilvēki, bija nedzirdēti trokšņi un nepierastas smaržas, taču poķi bija uzmanīgi, piesardzīgi un protams labestīgi pret visiem. Viņi nemanāmi un nevienam netraucējot vēroja cilvēkus un mašīnas ciematiņā. Lai arī lai arī ciematiņš bija diezgan mierīgs un cilvēki netraucēja viņus, taču poķi saprata, ka nekur nav tik labi kā viņu pašu dumbrājā. Poķu tauta atkal devās meklēt savu vismīļāko vietu- tur kur ir mežs, svaigs gaiss, putni un ūdens.2. uzdevums
3. uzdevums
