Laine Zīriņa

16 gadi, Ādaži

Mani sauc Laine un esmu no Ādažiem. Šajā lasīšanas stafetē piedalos jau piekto gadu un būtu lieki teikt, ka tā ir iedvesmojusi mani lasīt arvien vairāk un vairāk. Manuprāt, grāmatas ir kā ceļojums, jo katra ļauj nokļūt pavisam jaunā pasaulē. Mana mīļākā grāmata ir Kīras Kesas ''Mantiniece'', taču esmu sajūsmā arī par katru Kristīnas Olsones darbu. Jau vairākus gadus piedalos gan ''Bērnu žūrijā, gan ''Lasīšanas stafetē''.

Iesniegtās recenzijas

Ieslēdz gaismu! Izslēdz gaismu!

Salla Simuka

1. uzdevums

Es šāvu. Es šāvu uz visiem - uz bērniem, uz suņiem, uz mātēm un tēviem. Visiem, kas bija lejā. Tukšās patronas krita zemē un skaļi atsitās pret tērauda jumtu. Bet man bija vienalga. Es beidzot biju redzams. Es varēju šaut ar ciet acīm un būt redzams. Varēju šaut atmuguriski un būt redzams. Tā ir sasodīti laba sajūta. Es dzirdēju kliedzienus. Redzēju izmisušus cilvēkus skrienam prom. Smaids manā sejā mērīja cik tālu katra lode aizķērās. Es biju redzams. Rota turpināja spiest kaklu arvien vairāk. Tā gandrīz vai dedzināja. Dzirdēju kā aiz muguras sarodas cilvēki. Viņi kliedza cits pār citu, bet man bija vienalga. Es biju redzams. Dzirdēju viņu smagos soļus, bet ne mirkli neatskatījos. Jutu viņus tuvojamies arvien tuvāk un tuvāk. Aizvēru acis un lēnām pagriezos uz viņu pusi. Un tad es kritu. Es kritu ātri, taču domās likās lēni. Es atcerējos ik mirkli no savas dzīves. Kā ar mammu cepām Ziemassvētku cepumus un kā ar tēvu ķērām līdakas, kā ar mazo brāli skrēju pa pagalmu un māsa man pina bizes. Atcerējos draugus un cik neredzams viņiem biju. Jutu kā asais vējš nobrāž man seju un izskrien cauri ķermenim. Zināju ka tuvojas zemes, bet ne mirkli neatvēru acis. Nejutu nožēlu vai skumjas, ne bailes ne prieku. Jutos kā brīvākais putns debesīs. Sajutos tā it kā lektu ar izpletni. Tikai mans izpletnis nekad neatvērsies.

2. uzdevums

3. uzdevums

4. uzdevums

Grāmatā ir apkopoti divdesmit stāsti – desmit skaisti un desmit šausmīgi, kuri savstarpēji cits citu saista un papildina. Tas, manuprāt, ir lielisks akcents, jo katru notikumu var vērot no pavisam citas perspektīvas. Šie stāsti var būt piepildīti ar laimi un siltumu, kas liks atplaukt smaidā un priecāties par katru momentu, vai arī tumši un neiedomājami traģiski, kas iesēžas atmiņā uz ilgu laiku. Lai gan stāsti ir diezgan īsi, es ļoti ātri pieķēros varoņiem un likās, ka būtu izlasījusi jau veselu romānu. Šeit plaši tiek apspriestas tēmas kā LGBTQ+, attiecības, nāve un lēmumi, kuru pieņemšana var izmainīt visu dzīvi. Manuprāt, šī ir mūsdienīgākā grāmata ko esmu lasījusi, jo tiek pieminēti šobrīd aktuālie TV seriāli un sabiedrības konflikti. Tas rada daudz tuvāku saikni ar lasītāju, jo patiešām ļauj izprast varoņus un uztvert tos kā līdzīgus sev. Tieši tāpēc katrs kādā stāstā ieraudzīs sevi vai gūs atbildi kā pārvarēt šķēršļus. Man ļoti patīk grāmatas valoda. Tā ir vienkārša, taču skaista. Stāsti ir rakstīti gan kā dialogi, gan kā apraksti vai varoņa domas. Lasītājam arī ir iespēja izvēlēties vai pirmo lasīt grāmatas tumšo vai skaisto pusi. Šīs nianses šo darbu padara patiesi apburošu un atšķirīgu.

Trīspadsmit iemesli

Džejs Ašers

1. uzdevums

Ierodoties skolā spēju domāt tikai par kasetēm. Kā tās mainīs Dženijas dzīvi? Kā tās pārvērta manējo? Atkal redzēju Džastina bariņu pie skapīšiem. Viņu skatieni sekoja man līdz pat pagriezienam uz bioloģijas klasi. Zināju, ka viņi domā par mani un Hannas ierakstiem. Ceļā uz stundu, garām paslīdēja Kortnija Krimsena. Redzēju skumjas viņas acīs. Taču tad manu uzmanību pievērsa kas cits. Hannas Beikeres skapītis. Gribēju kliegt uz visiem, kas viņai to nodarīja. Tiem, kas viņu izmantoja un izplatīja baumas. Tas viņu nogalināja. Cilvēki, ar kuriem pavadīšu vēl kādu laiku kopā. Beidzoties pirmajai stundai, pie klases durvīm mani sagaidīja Džastins. Pārsteidzošā kārtā viņš bija viens. ‘’Sveiks, Klej!’’ Džastins uzsauca. Uzlūkoju viņu, taču neapstājos, lai atbildētu. ‘’Klej!’’ neatlaidīga balss sauca man nopakaļ. Pēkšņi Džastins saķēra manu roku un piespieda pie sienas. ‘’Es zinu, ka tu noklausījies kasetes. Gribu, lai tu turi muti.’’ Zaudējot savaldīšanos jutu, kā paceļu dūri. Viņš saliecās un grīļojoties centās palikt kājās. Tā bija laba sajūta. Pa šo laiku ap mums bija izveidojies paliels pūlis. ‘’Tu gribi, lai es par to nerunāju? Tu nogalināji Hannu! Tu un visi pārējie! Kā tu spēj sadzīvot ar sevi?’’ Dzirdēju, kā kliedzu un vārdi vēlās laukā viens pēc otra. Centos iesist vēlreiz, bet Džastins bija ātrāks un nobloķēja manu roku. Viņš iezvēla man pa degunu un tas sāka asiņot. Uzlūkoju cilvēkus mums apkārt. Redzēju Portera kungu kurš smagiem soļiem nāca uz mūsu izrādi.

2. uzdevums

3. uzdevums

4. uzdevums

‘’Sveiki, puiši un meitenes! Te Hanna Beikere. Dzīva un iekš stereo.‘’ Tieši ar šādiem vārdiem sākas pirmā kasete, kas ir viena no daudzām, kuras Klejs Džensens saņem uz mājas lieveņa. Vien septiņi ieraksti ar tūkstošiem noslēpumu un atbildēm kāpēc Hanna Beikere pirms nedēļas atņēma sev dzīvību. Klīstot pa Kresmontas ceļiem un klausoties kasetes, Klejs pat nenojaušs, ka tās izmainīs viņa dzīvi uz visiem laikiem. Šī grāmata ir īpaša. Tik radoši pasniegtu stāstu lasu pirmo reizi, un tas atstāj jauku un paliekošu iespaidu. Mani ļoti pārsteidza tas, ka Hannas pagātne, kas noveda līdz šim traģiskajam lēmumam, tiek atklāta caur kasetēm. Tomēr, lai arī cik neparasti stāsts tiktu uzrakstīts, saturiski tas liekas pat pārspīlēts. Mācoties parastā skolā, Hannai izdodas sastapties tieši ar sliktākajiem personāžiem. Pat neliekas, ka būtu brīdis bez drāmas, kaut kā krimināla vai zemiska. Lai arī, kas notiktu ar Hannu – baumas, fotogrāfijas un vientulība, to visu bija iespējams labot. Jā, tas ir grūti, taču, manuprāt, viņa visu uztvēra pārāk nopietni. Vienkārša izrunāšanas ar kādu vai pat skolas maiņa būtu spējusi meitenei palīdzēt. Vissvarīgākā grāmatas daļa ir beigas. Tās stāstu var padarīt elpu aizraujošu. Es gaidīju ko patiešām iespaidīgu, taču autors to atstāja nepabeigtu. Ne nieka intrigas vai iespējas pavadīt garas stundas domājot par turpinājumu. Man ļoti būtu gribējies uzzināt ko pārējie kasetēs esošie domāja par Hannas nāvi, un kā šie ieraksti viņus ietekmēja.

Glābiet mani

Mona Kastena

1. uzdevums

Nākamajā rītā pamodos diezgan agri. Ielūkojos plānotājā, kur rēgojās tikai viens ieraksts – ar violetu krāsu atzīmētais ‘’Ziedi mammas dzimšanas dienai’’. Nokāpu līdz virtuvei un sāku gatavot brokastis. Mājā valdīja klusums, jo vecāki ar Emberu bija prom. Kopš vakardienas es vēlējos palikt viena. Īsi pirms maizes tostera signāla, atskanēja durvju zvans. Ātri uzliku karsto grauzdiņu uz šķīvja un gāju tās atvērt. Manā priekšā stāvēja zēns ar zemeņu blondiem matiem. Rīta spožajā saulē samiedzis acis, viņš izskatījās skumjš, taču piespieda sevi pasmaidīt, mani ieraugot. ‘’Sveika, Rūbij! Vai drīkstu ienākt?’’. Negribīgi aicināju viņu ienākt. Klusējot nonācām līdz viesistabai un apsēdāmies. Džeimss palūkojās apkārt un, tad piekala skatienu man. ‘’Mamma nomira. Tēvs to pateica tikai, kad atgriezāmies no Oksfordas. Piedod, ka nepateicu jau vakar.’’ Mirkli klusēju, mēģinot saprast tikko dzirdēto. ‘’Un tava pirmā doma bija piedzerties? Nevis nākt pie manis?’’ aizkaitinātā atbildēju. ‘’Tu nevari mani vainot. Es nezināju, ko iesākt. Tā bija pirmā loģiskā ideja.’’ ‘’Nē, Džeimss! Tavai pirmajai domai bija jābūt par mani, ‘’ mierīgi, taču ar asarām acīs noteicu. Viņš negaidīti pielēca kājās un caur sakostiem zobiem nošņācās: ‘’Nesaprotu, kā tu vari būt tik savtīga! Vienīgais par ko tu domā, esi tu pati. Tu vispār saproti, kas ir noticis? ‘’ Džeimss smagiem soļiem devās uz durvju pusi un tās aizcirta. Es noslīgu uz grīdas, apskāvu ceļus un jutu kā pār vaigu norit asara.

2. uzdevums

3. uzdevums

4. uzdevums

Džeimss ir skolas karalis, taču Rūbija cenšas palikt neredzama. Viņas mērķis ir iekļūt Oksfordā un pabeigt vidusskolu bez liekas drāmas. Savukārt Džeimss, būdams izskatīgs un miljonu vērtas firmas mantinieks, sapņo par dzīvi, kur pats veidos savu nākotni. Kādu dienu Rūbija uzzin ko patiešām sensacionālu par ietekmīgo Bofortu ģimeni. Tas liek Džeimsam meiteni paturēt acīs un, visbeidzot, neprātīgi iemīlēties. Lai arī cik skaisti abu attiecības neizklausītos, šī tomēr ir klasika. Sliktais puisis un nepopulārā meitene – cik stereotipiski! Lai gan katrs šāda veida stāsts savā ziņā ir atšķirīgs, notikumi ir diezgan paredzami. Manuprāt, autorei neizdevās radīt īstu mīlestību starp abiem, jo lai kā censtos, es nespēju to sajust pilnībā. Tomēr neskaitot šīs nepilnības, romāns ir jauks. Tas ir spraigs un ļauj ielūkoties ekstravaganto britu skolēnu dzīvē. Manuprāt, arī stāsta varoņi ir ļoti interesanti – ar savu personību un pagātni. Mani pārsteidza grāmatas beigas, jo tās ir spēcīgas, un līdz ar šo pavērsienu autore to nobeidz, atstājot lielisku intrigu. Romāna valoda ir diezgan vienkārša. Lai gan šizets tiek parādīts no Rūbijas un Džeimsa skatupunkta, abu varoņu dialogi un redzējums liekas vienāds, gluži kā to stāstītu viens cilvēks. Pēc manām domām, arī grāmatas vāks nav parāk saistošs, jo ir vienkāršs un neko nepasaka par sižetu.Es līdz galam arī neizprotu, kāpēc romāna nosaukums ir ‘’Glābiet mani’’,jo, manuprāt, abiem varoņiem pat iepatīkas šis jaunais dzīves posms.

Slīdošās kāpnes

Agnese Zarāne

1. uzdevums

Kad pamodos bija jau pusdienlaiks, un caur istabas logu lija siltie saules stari. Visu nakti runāju ar Ervīnu par nākotnes plāniem. Viņa mācības Dānijā jau bija saplānotas un mēs domājām labākos brīžus, kad vienam otru apciemot. Izlēmām par labu Ziemassvētkiem un pāris nedēļām vasarā. Man viņš tiešām pietrūks. Piesēdos pie kompja un sāku sūtīt pieteikumus fakultātēm. Sāku ar angļu filoloģiju, jo tā laikam ir mana proritāte. Turpināju ar vēsturniekiem, bet atmetu domu par sociologiem. Nelikās, ka vēlos visu dzīvi pētīt sabiedrību un tās attīstību. Izpētīju iespējamos apmaiņas projektus un pamanīju pavīdam Dānijas vārdu. ‘’Nevar būt,’’ nodomāju un pasmaidīju. Ap deviņiem piezvanīja Karīna. ‘’Čau, vari savākt mani no autoostas? Nezinu, kā pie tevis tikt.’’ ‘’Ko tu te dari?’’ neizpratnē jautāju, jo uz viņas ierašanos nemaz necerēju. ‘’Es pastāstīšu, kad būsim pie tevis. Davai atnāc man pretī!’’ mana labākā draudzene nepacietīgi teica. ‘’Okei, tūlīt būšu!’’ atbildēju un devos pēc jakas. Izgāju ārā un siltais vasaras vakars apņēma mani. Jutu kā stāvu priekšā jaunai dzīvei.

2. uzdevums

3. uzdevums

4. uzdevums

Stāsta darbība noris divās Latvijas pilsētās – trokšņainajā Rīgā un vienmuļajā Ludzā. Galveno notikumu epicentrā tiek ierauta vidusskolniece Signe. Pārceļoties no Latgales uz Latvijas galvaspilsētu, viņa maina skolu un paver plašāk durvis saviem turpmākajiem piedzīvojumiem. Signe cenšas atrast vietu starp vienaudžiem, izjust pirmās mīlestības pieskārienu un atrast savu īsto ‘’es’’. Manuprāt, sevišķi aizraujoši ir varoņi. Katrs ir atšķirīgs - ar savu viedokli un stāstu, un tāpēc es lieliski varēju savilkt paralēles ar savu dzīvi. Grāmata ir intriģējoša, taču nebūt nav perfekta. Dažbrīd dialogi ir pārāk pārspīlēti un samāksloti, bet tomēr tiek ievērota mūsdienās populārā anglicismu lietošana. Lasot arī nejutu izteikti spraigus brīžus, kas šo grāmatu padarītu neaizmirstamu. Ļoti gaidīju romāna kulmināciju, tomēr stāsts palika vienveidīgs. Lai gan autore cenšas atklāt priekštatu par mūsdienu sabiedrību un pusaudžu dzīvi, manuprāt, sižets vairāk atgādina kādu amerikānu pusaudžu drāmu. Man ļoti patīk grāmatas vāks - moderns, krāsains un pamanāms. Tas attēlo Signes dzīvi, kas ir kā slīdošas kāpnes - notiek rotācija un pakļaušanās kādam citam sabiedrības spiediena dēļ. Vienu brīdi viss ir labi, otru brīdi atkal slikti, taču nekad nevar paredzēt kur tās aizvedīs un kas gaidīs priekšā.